Kādi ir sterilizācijas,kastrācijas plusi un mīnusi?

Kāpēc tad mēs īsti vedam savus mīluļus uz šāda veida manipulāciju?

Pirmajā vietā jāmin saimnieka ērtībai. Uzskaitīsim “plusus”:

• Emocionāla un fiziska stresa, nemiera novēršanai;
• Uzvedības korekcijai, samazinās vai pilnīgi pazūd agresija kā arī samazinās cīņa par teritoriju;
• Nekontrolēta dzīvnieku vairošanās;
• Traumu un klaiņošanas risku samazināšanai;
• Maigākam un mīlīgākam raksturam, dzīves kvalitātes uzlabošanai gan dzīvniekam kā arī viņa saimniekam;
• Dažādu slimību profilaksei. Leikoze un kaķu AIDS riska samazināšanai
• Dzemdes infekciju un piena dziedzeru audzēju riska samazināšanai. Pēc olnīcu izņemšanas vairs nepastāv risks tiem attīstīties.

Lai labāk raksturotu dzemdes infekciju un piena dziedzeru riskus mazliet statistikas. Piemēram suņiem piena dziedzeru audzēji ir viens no biežāk sastopamajiem veidiem, tas sastāda līdz pat 40% no visiem audzējiem. Nekastrētām kucēm risks izveidoties piena dziedzeru audzējam ir 25% lielāks, savukārt mazo šķirņu un maza auguma suņiem to novēro visbiežāk.

Kas attiecas uz kaķiem tad risks attīstīties piena dziedzeru audzējiem ir 7 reizes augstāks nekā kastrētiem, sterilizētiem. Siāmas šķirņu kaķu pārstāvjiem tiek novērots 2 reiz biežāk nekā citu šķirņu kaķiem.

Ļoti svarīgs ir vecums, kad veic ovariohisterektomiju (saīsināti OHE ). Ja OHE veikta pirms 6 mēnešu vecuma , risks piena dziedzeru audzējiem samazinās par 91%, tas ir ļoti liels procents. Vecumā no 7 – 12 mēnešiem samazinās par 86%, bet ja pēc 24 mēnešu vecuma tad ietekmes nav!!! Būtu vērts to ņemt vērā izvēloties vecumu kad veikt operāciju.

Prostatas labdabīga hiperplāzija un sēklinieku audzēji sastopami nekastrētiem suņiem, 50% gadījumos pēc 5 gadu vecuma 100% (visiem suņiem)gadījumos pēc 9 gadu vecuma. Sēklinieku audzēji suņiem ieņem otro vietu pēc sastopamības.

Kastrācija ir laba metode prostatas labdabīgās hiperplāzijas,  prostatīta, sēklinieku un piedēkļu audzēju un sēklinieku torsijas profilaksei suņiem.

Bet ir arī sastopamie “mīnusi”, par kuriem nav pieņemts tik bieži runātun rakstīt populārā literatūrā.

Kā piemēram kastrētiem lielo šķirņu vai auguma suņiem 2 × pieaug osteosarkomas risks. Suņi kas kastrēti līdz viena gada vecumam risks pieaug pat 4× nekā nekastrētiem suņiem. Sterilizētām kucēm līdz gada vecumam risks palielinās 3 ×. Kā arī pieaug audzēju šūnu skaits kucēm 2.3% pēc agrīnas un 5,7% pēc vēlīnas sterilizācijas.

Liesas humanglosarkoma dažādu šķirņu suņiem 2 × biežāk atrasta sterilizētām kucēm, salīdzinot ar nesterilizētām. Sirds hemangioma 5 × biežāk sterilizētām kucēm. Ir arī vairāki citi vēža veidi kas ir sastopami biežāk sterilizētiem un kastrētiem dzīvniekiem. Ir arī šķirņu predispozicija. Jāņem vērā ka dzimumhormoni regulē skeleta attīstību, aizkavē augšanas plātņu noslēgšanu, rezultātā kauli kļūst garāki, biežāk sastopami locītavu traucējumi lielo šķirņu suņiem, kas kastrēti līdz 6 mēnešu vecumam. Lielāks risks krusteniskās (x saites) bojājumiem līdz pat 3 reizēm. Zeltaino retrīveru suņiem, kas kastrēti pirms 12 mēnešu vecumam gūžas kaulu displāzijas tika novērotas 2 × biežāk, nekā nekastrētiem un slimība sākas agrākā vecuma posmā.

Manu prāt visi zin vai ir dzirdējuši par urīna nesaturēšanu pēc OHE. Starp nekastrētiem suņiem un kucēm attīstības risks ie ļoti zems 0-1 %. Sterilizētām kucēm attīstības risks pieaug līdz pat 20% un starp dažām suņu šķirnēm tas sasniedz pat 60% (Bokseriem, Rotvelleriem, Dobermaņiem, Īru seteriem, Veimāriešiem, Springera spanieliem, Bobteiliem, Milzu šnauceriem).

No aptaukošanās cieš 4 × vairāk kaķu pēc sterilizācijas un kastrācijas nekā nekastrēti. Autoimūnās slimības – atopiskais dermatīts, hipoadrenokorticisms, hipotiroidisms ir biežāk novērots kastrētiem dzīvniekiem.

Lēmumu pieņemšana par kastrāciju un sterilizāciju neapšaubāmi paliek tikai un vienīgi dzīvnieku īpašnieku ziņā.

Saimniekiem kam ir dzīvnieki iesakam tikai individuālu pieeju! Ņemot vērā visas nianses :

• Šķirne un tās riski;
• Turēšanas īpatnības;
• Vecums;
• Dzimums;
• Veselības problēmas;
• Svars;
• Psiholoģiskās īpatnības;

Lielo šķirņu suņiem tiek rekomendēts atlikt operāciju līdz pilnīgi noformējas skelets un viņi sasniedz pieauguša suņa augumu - tātad orientējoši pēc 1-2 meklēšanās reizēm kucēm un 1-2 gadu vecumam suņiem.

Šajos jautājumos variet vienmēr konsultēties ar sava mīļdzīvnieka veterinārārstu!

Teksta autore

Klīnikas vadītāja

Veterinārārste M.Milča