Pļavnieki:
+371 25402502

Purvciems:
+371 25608535

Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

Padomi saimniekiem

Cik svarīgas ir ikgadējās profilaktiskās vizītes pie veterinārārsta?

Ienākot ģimenē mājas mīlulim nevajadzētu aizmirst par profilaktiskajām vizītēm pie veterinārārsta, kuras vēlams ieplānot 1× gadā.  Ļoti liela daļa saimnieku pat neiedomājas ka tās vispār būtu nepieciešamas.

Šīs vizītes būtu ieteikums plānot tā lai nesakrīt apmeklējums pie veterinārārsta veicot ikgadējās vakcinācijas, jo tādejādi Jūsu mīlulis iegūs klīnisko veselības apskati 2× gadā, kas savukārt var mazināt iespējamo veselības traucējumu risku!

Dodoties uz profilaktisko vizīti ar mājas mīluli Jūs iegūsiet svarīgu un vērtīgu informāciju par dzīvnieka veselības stāvokli, piemēram:

  • Dzīvnieku nosvērs;
  • Novērtēs kažoka un ādas veselību;
  • Paklausīsies sirdsdarbību,plaušas;
  • Ausu pārbaude;
  • Acu pārbaude;
  • Izvērtēs mutes dobuma un zobu veselības stāvokli.

Visa šī informācija ir ļoti nepieciešama dažādos jautājumos un gadījumos. Kā piemēru varu minēt svaru-ja to neziniet ir grūti saprast pat tik vienkāršu lietu kā ēdienreizes daudzumu, nerunājot pat par medikamentu izvēli attārpošanai un atblusošanai. Ja minat svaru mazāku kā tas ir patiesībā medikamenti var nedarboties vispār...

Arī ādas un apmatojuma stāvokļa novērtējums ārkārtīgi svarīgs. Jūs domāsiet kapēc gan? Tas tādēļ ka āda un spalva ir “organisma spogulis!” Ja veseli zobi, tad vesels gremošanas trakts, jo gremošanas trakts sākas ar zobiem.

Neaizmirstiet ka atrodot sev uzticamu veterinārārstu Jūs iegūsiet daudz vairāk kā tikai informāciju par dzīvnieka veselības stāvokli.

Jūsu apmeklējumi pie veterinārārsta būs kā atnākšana pie uzticamu drauga! Kas vienmēr būs blakus Jūsu mīlulim visos tā dzīves posmos un priecāsies ar Jums kopā, kad mīlulis ir vesels un dzīvespriecīgs!

Teksta autore

Klīnikas vadītāja

Veterinārārste M.Milča


 

Vakcinācijas un profilaktiskās apstrādes pret parazītiem.

Mēs dzīvojam starp baktērijām, sēnīšu sporām un vīrusiem. Kucēni un kaķēni piedzimstot sākumā iegūst imunitāti zīžot mātes pienu. Atšķirot mazuļus no mātes tie paliek neaizsargāti pret vīrusu slimībām! Tādēļ ir nepieciešamas profilaktiskās vakcinācijas pret bīstamām vīrusu slimībām. Tās ir panleikopēnija, kalici vīruss, herpes, trakumsērga, hlamidioze, leikēmija – tās ir infekcijas slimības pret kurām nepieciešams vakcinēt.

Vakcinācija ir visefektīvākā aizsardzība pret vīrusu slimībām. Pirms vakcinācijām ir obligāti jāattārpo dzīvnieku, jo pretējā gadijumā tie traucēs pilnvērtīgai imūnsistēmas atbildei!

Dzīvnieks saņem ar mātes pirmpienu imunoglobīnus. Tā ir tā saucamā pasīvā imunitāte. Imunoglobulīnu daudzums asinīs pakāpeniski samazinās. Pasīvās imunitātes laiks ir 6 līdz 20 nedēļas. Tas ir kritiskais periods, kad mātes imunoglobulīni vairs nespēs pasargāt kucēnus un kaķēnus no infekcijas. Tāpēc ir ieteicamais vakcinācijas vecums kas ir no 6 nedēļu vecuma, savukārt līdz 12 nedēļāi ir obligātais ieteicamais vecums revakcinācijai.

Pēdējos gados sabiedrībā daudz tiek runāts par vakcīnu blaknēm. Normālas organisma reakcijas uz vakcīnu var būt neliels drudzis, pietūkums un sāpes vakcinācijas vietā. Lokāls pietūkums pazūd mēneša laikā. Lai pēc iespējas izvairītos no iespējamām blaknēm jāizvēlas vakcīnas bez vakcīnu stabilizatoriem(jautājiet savam veterinārārstam) un jāseko veterinārārsta ieteiktai vakcinācijas shēmai.

Dzīvniekiem atšķir ekto parazītus (tie kuri dzīvo uz ādas un apmatojuma) un endo parazītus kas izvēlējās par savām mājām dzīvnieku zarnu traktu, plaušas, muskuļus, asinsvadus un pat sirdi! Izklausās baisi taču tā ir taisnība! Bet draugi mīļie nebēdāsimies mums ir “ieroči” un savas viltības, kas palīdzēs ar viņiem efektīvi cīnīties un kontrolēt viņu vairošanos, tik tālu lai viņi nespētu kaitēt mūsu mīluļiem. Parazīti tādēļ arī saucas par parazītiem, jo tie parazitē, izmanto dzīvnieku, sūc asinis, barojas un dzīvo uz saimnieka rēķina. Lai izdzīvotu tie nomāc dzīvnieku imunitāti, lai netraucēti varētu vairoties. Parazīti pārnēsā arī citas bīstamas slimības tādas kā Laima, Babezioze un citas no kuriem dzīvnieki aiziet bojā dažu dienu laikā... Dzīvnieks visbiežāk nejūt ērču klātbūtni, jo viņu siekalām piemīt pretsāpju iedarbība un tās netraucēti sūc asinis. Pēc dažām stundām, ērču barošanās laikā, kad siltās asinis sasilda ērču kuņģi atdzīvojas mikroskopiskie parazīti, kurus tās var nodot jūsu dzīvniekam. Arī blusas nav tās labākās “draudzenes” jūsu mīluļiem. Tās bieži izsauc dermatītus, alerģijas, pārnēsā helmintu oliņas, kas ievērojami ietekmē jauno dzīvnieku augšanu un veselību.

Lūdzu esiet atbildīgi pret saviem mājas mīluļiem!

Vakcinējiet un regulāri apstrādājiet pret parazītiem savus mīluļus arī ziemas mēnešos!

Teksta autore

Klīnikas vadītāja

Veterinārārste M.Milča


Kā pasargāt no slimošanas ar vīrusiem?

Daudz nevajag prātot, pasaulē viss jau ir izdomāts! Ir vienkārši jāvakcinē savus mīluļus, tikai tā tos pasargāsim.

Jūsu veterinārārsts piemeklēs vispiemērotāko un drošāko vakcīnu jūsu dzīvniekam un arī sastādīs vakcinācijas grafiku.

Pilnvērtīga un aktīva imunitāte tas ir tas kas vajadzīgs jūsu dzīvniekam. Savlaicīga attārpošana, atblusošana, pilnvērtīga sabalansēta barošana un neierobežota mīlestība pasargās no slimošanas!

Teksta autore

Klīnikas vadītāja

Veterinārārste M.Milča


Simtomi par kuriem ir jāsatraucas suņa saimniekam!

Visās ārkārtas situācijās visprātīgāk ir sazināties ar savu veterinārārstu, katra minūte var būt izšķirošā dzīvnieka glābšanā.

Noteikti zvaniet veterinārārstam vai dodieties uz tuvāko klīniku, ja:

! dzīvnieks neēd vai nedzer ilgāk par 24h;

! ir vārgs, atsakās celties, šķiet apjucis vai nomākts;

! apgrūtināta elpošana, elpo ar atvērtu muti, siekalojās, nepārtraukti klepo;

! vemšana un caureja kura atkārtojas vairākas reizes dienā;

! ja ir aizdomas par stiprām sāpēm vai diskomfortu, dzīvnieks guļas un ceļas, nekādi nespēj atrast sev ērtu pozu vai vietu;

! pēkšņi nevar noturēt līdzsvaru, koordinācijas traucējumi;

! nespēj izvadīt urīnu vai izkārnijumus ( urīnpūšļa nosprostošanās ir bīstama dzīvībai!)

!!! Kā arī satiksmes negadījumi, grieztas un kostas brūces, asiņojoši kaulu lūzumi, insektu kodumi (piemēram bites!), acu traumas, aizdomas par saindēšanos!

Paņemot mājās dzīvnieku, kaķīti vai sunīti vai kādu citu dzīvnieku mums jauzņemas pilna atbildība par viņa dzīvību un veselību. Tāpēc izvēlieties priekš sava mīluļa uzticamu un atsaucīgu veterinārārstu, kurš Jūs varēs atbalstīt un palīdzēt jebkurā situācijā.

Teksta autors

Klīnikas vadītāja

Veterinārārste M. Milča

 


Kādi ir sterilizācijas,kastrācijas plusi un mīnusi?

Kāpēc tad mēs īsti vedam savus mīluļus uz šāda veida manipulāciju?

Pirmajā vietā jāmin saimnieka ērtībai. Uzskaitīsim “plusus”:

  • Emocionāla un fiziska stresa, nemiera novēršanai;
  • Uzvedības korekcijai, samazinās vai pilnīgi pazūd agresija kā arī samazinās cīņa par teritoriju;
  • Nekontrolēta dzīvnieku vairošanās;
  • Traumu un klaiņošanas risku samazināšanai;
  • Maigākam un mīlīgākam raksturam, dzīves kvalitātes uzlabošanai gan dzīvniekam kā arī viņa saimniekam;
  • Dažādu slimību profilaksei. Leikoze un kaķu AIDS riska samazināšanai
  • Dzemdes infekciju un piena dziedzeru audzēju riska samazināšanai. Pēc olnīcu izņemšanas vairs nepastāv risks tiem attīstīties.

Lai labāk raksturotu dzemdes infekciju un piena dziedzeru riskus mazliet statistikas. Piemēram suņiem piena dziedzeru audzēji ir viens no biežāk sastopamajiem veidiem, tas sastāda līdz pat 40% no visiem audzējiem. Nekastrētām kucēm risks izveidoties piena dziedzeru audzējam ir 25% lielāks, savukārt mazo šķirņu un maza auguma suņiem to novēro visbiežāk.

Kas attiecas uz kaķiem tad risks attīstīties piena dziedzeru audzējiem ir 7 reizes augstāks nekā kastrētiem, sterilizētiem. Siāmas šķirņu kaķu pārstāvjiem tiek novērots 2 reiz biežāk nekā citu šķirņu kaķiem.

Ļoti svarīgs ir vecums, kad veic ovariohisterektomiju (saīsināti OHE ). Ja OHE veikta pirms 6 mēnešu vecuma , risks piena dziedzeru audzējiem samazinās par 91%, tas ir ļoti liels procents. Vecumā no 7 – 12 mēnešiem samazinās par 86%, bet ja pēc 24 mēnešu vecuma tad ietekmes nav!!! Būtu vērts to ņemt vērā izvēloties vecumu kad veikt operāciju.

Prostatas labdabīga hiperplāzija un sēklinieku audzēji sastopami nekastrētiem suņiem, 50% gadījumos pēc 5 gadu vecuma 100% (visiem suņiem)gadījumos pēc 9 gadu vecuma. Sēklinieku audzēji suņiem ieņem otro vietu pēc sastopamības.

Kastrācija ir laba metode prostatas labdabīgās hiperplāzijas,  prostatīta, sēklinieku un piedēkļu audzēju un sēklinieku torsijas profilaksei suņiem.

Bet ir arī sastopamie “mīnusi”, par kuriem nav pieņemts tik bieži runātun rakstīt populārā literatūrā.

Kā piemēram kastrētiem lielo šķirņu vai auguma suņiem 2 × pieaug osteosarkomas risks. Suņi kas kastrēti līdz viena gada vecumam risks pieaug pat 4× nekā nekastrētiem suņiem. Sterilizētām kucēm līdz gada vecumam risks palielinās 3 ×. Kā arī pieaug audzēju šūnu skaits kucēm 2.3% pēc agrīnas un 5,7% pēc vēlīnas sterilizācijas.

Liesas humanglosarkoma dažādu šķirņu suņiem 2 × biežāk atrasta sterilizētām kucēm, salīdzinot ar nesterilizētām. Sirds hemangioma 5 × biežāk sterilizētām kucēm. Ir arī vairāki citi vēža veidi kas ir sastopami biežāk sterilizētiem un kastrētiem dzīvniekiem. Ir arī šķirņu predispozicija. Jāņem vērā ka dzimumhormoni regulē skeleta attīstību, aizkavē augšanas plātņu noslēgšanu, rezultātā kauli kļūst garāki, biežāk sastopami locītavu traucējumi lielo šķirņu suņiem, kas kastrēti līdz 6 mēnešu vecumam. Lielāks risks krusteniskās (x saites) bojājumiem līdz pat 3 reizēm. Zeltaino retrīveru suņiem, kas kastrēti pirms 12 mēnešu vecumam gūžas kaulu displāzijas tika novērotas 2 × biežāk, nekā nekastrētiem un slimība sākas agrākā vecuma posmā.

Manu prāt visi zin vai ir dzirdējuši par urīna nesaturēšanu pēc OHE. Starp nekastrētiem suņiem un kucēm attīstības risks ie ļoti zems 0-1 %. Sterilizētām kucēm attīstības risks pieaug līdz pat 20% un starp dažām suņu šķirnēm tas sasniedz pat 60% (Bokseriem, Rotvelleriem, Dobermaņiem, Īru seteriem, Veimāriešiem, Springera spanieliem, Bobteiliem, Milzu šnauceriem).

No aptaukošanās cieš 4 × vairāk kaķu pēc sterilizācijas un kastrācijas nekā nekastrēti. Autoimūnās slimības – atopiskais dermatīts, hipoadrenokorticisms, hipotiroidisms ir biežāk novērots kastrētiem dzīvniekiem.

Lēmumu pieņemšana par kastrāciju un sterilizāciju neapšaubāmi paliek tikai un vienīgi dzīvnieku īpašnieku ziņā.

Saimniekiem kam ir dzīvnieki iesakam tikai individuālu pieeju! Ņemot vērā visas nianses :

  • Šķirne un tās riski;
  • Turēšanas īpatnības;
  • Vecums;
  • Dzimums;
  • Veselības problēmas;
  • Svars;
  • Psiholoģiskās īpatnības;

Lielo šķirņu suņiem tiek rekomendēts atlikt operāciju līdz pilnīgi noformējas skelets un viņi sasniedz pieauguša suņa augumu - tātad orientējoši pēc 1-2 meklēšanās reizēm kucēm un 1-2 gadu vecumam suņiem.

Šajos jautājumos variet vienmēr konsultēties ar sava mīļdzīvnieka veterinārārstu!

Teksta autore

Klīnikas vadītāja

Veterinārārste M.Milča


© 2024 Visas tiesības aizsargātas Veterinārā klīnika Lion